Laura Veldre
Liepājas Universitātes
Studiju programmas “Logopēdija” 3. kursa studente
Liepājas Katoļu pamatskolas praktikante

Vārdu krājuma paplašināšana sākumskolā

Valodā ir tūkstošiem vārdu, un katram no tiem ir sava nozīme. Izvēloties nepieciešamos vārdus un sakārtojot tos gramatiski pareizā teikumā, cilvēki savstarpēji sazinās – pauž domas, emocijas, jūtas. Visi šie vārdi kopā veido valodas vārdu krājumu jeb leksiku. Mūsu katra vārdu krājums veidojas jau kopš pašām pirmajām dzīves dienām. Lai bērnam veidotos plašs vārdu krājums, kā arī sekmīgi noritētu runas un valodas apguve, viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir labi attīstījusies dzirdes funkcija.
Vārdu krājuma paplašināšana notiek dažādu darbību laikā – gan tiešās, gan netiešās darba formās. Kā pirmsskolā, tā arī skolas vecumā galvenais vārdu krājuma paplašināšanas avots ir bērnu aktīva darbība, kas saistās ar apkārtējās pasaules izzināšanu (bērnam jābūt ieinteresētam pētīt un izzināt, tas ir pamats psihofizioloģisko procesu attīstībai), pieredzes gūšanu, komunicēšanu, bet vēlāk iepazīstoties ar daiļliteratūru, pasakām – gan klausoties, gan skolas vecumā – pašam lasot. Daudz par vārdu krājuma paplašināšanu runā pirmsskolas vecumā, jo šajā periodā visaktīvāk pieaugušais līdzdarbojas bērna runas un valodas jomā – rāda, stāsta, rotaļājas, tādējādi attīstot runas un valodas spējas, arī bagātinot vārdu krājumu. Arī uzsākot skolas gaitas nedrīkst aizmirst par vārdu krājuma paplašināšanu. Vārdu krājums ir tā valodas sfēra, kas ļauj bērnam izlasīto stāstiņu saprast, uztvert tā domu, saprast teksta uzdevumu matemātikā, lai spētu to atrisināt, un viennozīmīgi palīdzēs uzrakstīt vārdiem bagātu pirmo pašsacerēto stāstiņu.
Lai paplašinātu skolēna vārdu krājumu, ir jāveicina interese, pat ziņkārība par vārdiem, vārdu nozīmi un to pielietojumu. Vārdu krājums veidojas četrās kategorijās:
- klausoties (uztverot jaunus vārdus),
- pašam runājot (aktivizējot, nostiprinot vārdus runā),
- lasot (uztverot jaunus vārdus),
- rakstot (aktivizējot, nostiprinot jaunos vārdus).
Cilvēka vārdu krājuma apjoms ir viens no parametriem, kas norāda uz izglītības līmeni un ir viena no “atslēgām” labiem mācību sasniegumiem.
Kā jau minēts iepriekš, svarīgi, lai jau atnākot uz skolu, bērnam būtu plašs vārdu krājums, taču arī skolas vecumā jāturpina pie tā strādāt. Gada laikā bērns iemācās ap 3000 vārdu. Pētījumos pierādīts, ka tikai 10% no šī skaita ir vārdi, kas mācīti caur “tiešu” darbību (skolas solā, mācību stundās). Pārējais veidojas “netiešās” darbības rezultātā – no pašu ikdienas pieredzes, komunikācijas ar citiem, spēlēm, grāmatu lasīšanas un klausīšanās, un citām darbībām.

Kā paplašināt skolas vecuma bērna vārdu krājumu

Lasīšana, lasīšana un vēlreiz – lasīšana! Pats efektīvākais vārdu krājuma palielināšanas veids ir lasīšana. Pētījumos pierādīts, ka skolēniem, kuri lasa vismaz 10 minūtes dienā, ir plašāks vārdu krājums kā citiem skolēniem. Svarīgi, lai bērns pats izvēlētos grāmatu, kuru lasīt. Lai arī vieglāk lasīt grāmatas vienkāršā valodā (kas lasīšanas apguves posmā ir pašsaprotami), vecākiem jāseko, lai grāmata būtu pienesums bērna valodas “bagāžai”, lai teksts satur interesantus un nezināmus vārdus. Kad būs izstrādājusies lasīšanas tehnika un pats process nesagādās grūtības, skolēns pats izvēlēsies sarežģītāku lasāmvielu. Vizuālais papildinājums arī skolas vecumā ir ļoti nozīmīgs – tas veicina izpratni un domāšanu. Žurnāli, raksti par dažādām neordinārām tēmām ir laba lasāmviela. Ļaujiet bērnam apzīmēt vai apvilkt vārdus, kurus viņš nesaprot – atrodiet laiku tos paskaidrot vai iemāciet, kur atrast skaidrojumu: lasītā teksta sapratne un informācijas iegūšana ir labs motivators lasīšanas darbības turpināšanai. Tāpat labs motivators ir lasīšana kopā ar vecākiem vai kādu citu ģimenes locekli – lasot lomās vai lasot priekšā (bērns lasa priekšā vecākiem, un otrādi). Vārdu apguvi veidojiet uzskatāmu – “jaunos, interesantos vārdus” rakstīt uz līmlapiņām vai vienkārši papīra lapiņām un piestiprināt, tās, piemēram, pie ledusskapja. Arī audio pasakas var būt laba alternatīva (www.pasakas.net). Papildināt lasīšanas procesu var dažādas spēles, piemēram, visiem labi zināmā “Kuģu lādēšana”, “Kas, kur, kad?”, “Alias”, “Scrabble” un citas. Caur spēlēm bērns apgūst jaunos vārdus, to nozīmi, pielietojumu. Svarīgi ir ne tikai vārdus zināt, bet arīdzan prast tos pielietot komunikācijā. Spēļu spēlēšana nemaz neasociējas ar mācīšanās procesu, un ir lielisks veids, kā visiem kopā pavadīt brīvos brīžus.
Izmantotā literatūra:

1. Bārda, E., & Skaista, U. (2011). Valodas (runas un rakstu) attīstības veicināšana bērniem vecumā no 5 līdz 8 gadiem. Pieejams: http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/valattveic_5_8.pdf
2. Building Vocabulary. [b.v., b.i.] Pieejams: https://www.teachervision.com/skill-builder/teaching-methods/48607.html?page=1
3. Ozoliņa, A., Andersone, K., Jākobsone D. &, Sedliņa, M. (2012). Labās prakses piemēri. http://www.jurmala.lv/upload/sabiedriba/izglitiba/elektroniskais_izdevums/nr9_materiali/saulite-labas-prakses-piemeri.pdf
4. Steele, S., C., & Mills M., T. Vocabulary intervention for schoo-age children. Pieejams: https://www.mbaea.org/documents/resources/Steele_Vocabulary_79B1ED3FF32EC.pdf

Konsultants: Elvita Vizule, Liepājas Katoļu pamatskolas logopēde

Leave a Reply