“Jūsu bērni – nav jūsu bērni.
Viņi – dēli un meitas, dzimuši no Dzīvības ilgošanās pašai pēc sevis.

Pasaulē viņi ienāk, pateicoties jūsu sadarbībai, bet tie dzimuši ne no jums.
Un, kaut arī tie ir kopā ar jums, tomēr tie jums nepieder.

Jūs varat dot tiem savu mīlestību, bet ne savas domas,
Jo viņiem ir savas domas.

Jūs varat dot pajumti viņu miesai, bet ne to dvēselēm,
Jo viņu dvēseles mīt rītdienas mājoklī, kurā ieiet jūs nevarat, pat savos sapņos ne.

Jūs varat tiekties būt līdzīgi viņiem, bet necentieties tos darīt līdzīgus sev.
Jo dzīve neiet atpakaļ, tā arī nekavējas vakardienā.

Jūs esat gluži kā šaujamloki, no kuriem jūsu bērni kā dzīvas bultas raidīti uz priekšu.
Strēlnieks redz mērķi uz bezgalības takas, Viņš dod jums savu spēku, lai Viņa bultas lidotu ātri un tālu.

Lai jūsu liekšanās Strēlnieka rokās jūs ielīksmo;
Jo Viņš vienādi mīl bultu, kas lido, un arī šaujamo loku, kas paliek uz vietas.”

Halīls Džibrāns
Fragments no darba “Pravietis”

Comments are closed.